Saskaņā ar kapitālsabiedrību operatīvajiem datiem Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (Inspekcija) informē, ka 2025. gada deviņos mēnešos azartspēļu nozares kopējie ieņēmumi sasniedza 218,452 miljonus eiro, kas ir par 0,9 % mazāk nekā ideniskā periodā 2024. gadā, kad azartspēļu nozares kopējie ieņēmumi sasniedza 220,463 miljonus eiro. Kopumā nozares komersanti valsts un pašvaldību budžetos speciālo nodokļu un nodevas veidā ieskaitīja 44,058 miljonus eiro, kas ir par 1,186 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos.
Azartspēļu tirgus Latvijā turpina pārorientēties uz interaktīvo vidi
Šajā segmentā šī gada deviņos mēnešos ieņēmumi veidoja 122,665 miljonus eiro, kas ir par 8,839 miljoniem eiro jeb 7,7 % vairāk nekā identiskā periodā gadu iepriekš. Neraugoties uz kopējo ieņēmumu kritumu, interaktīvo azartspēļu īpatsvars Latvijas azartspēļu nozarē turpina palielināties un sasniedz jau 56,1 % no kopējiem ieņēmumiem.
Interaktīvo azartspēļu veidu sadalījumā spēļu automāti un kazino spēles veido 85,6 % jeb 105,023 miljonus eiro no kopējiem ieņēmumiem, kas ir par 7,124 miljoniem vairāk nekā tādā pašā periodā iepriekšējā gadā. Totalizators veido 12,5 % jeb 15,280 miljonus eiro no kopējiem ieņēmumiem, kas ir par 1,116 miljoniem vairāk nekā pērn deviņos mēnešos. Tikmēr kāršu spēles – 1,9 % jeb 2,362 miljonus eiro no kopējā ieņēmumu groza, kas ir par 599 tūkstošiem eiro vairāk nekā identiskā periodā 2024. gadā.
“Klātienes spēļu zāļu un kazino apmeklētājiem pārceļoties uz interaktīvo vidi, arī azartspēļu tirgus Latvijā kopumā turpina pārorientēties uz digitālo vidi. Spēļu zāļu ieņēmumu samazinājumu veicina gan pašvaldību administratīvie lēmumi, gan pašu komersantu rentabilitātes aprēķini. Katru gadu spēļu zāļu un azartspēļu automātu skaits samazinās. Salīdzinot ar pirms-pandēmijas laiku, tolaik Latvijā kopā darbojās 310 spēļu zāles ar 8720 automātiem, savukārt 2025. gada septembrī Latvijā strādāja 166 spēļu zāles ar 4175 automātiem. Tātad 144 spēļu zāles ir aizvērtas, to kopskaitam uz šo brīdi samazinoties par 46,5 %, un tirgū darbojas par 4545 jeb 52,2 % mazāk azartspēļu automātu. Vienlaikus šīs izmaiņas, protams, ietekmē nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos,” saka Signe Birne, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece.
Valsts un pašvaldību budžetos speciālo nodokļu un nodevas veidā iekasēti 44,058 miljoni eiro
2025. gada deviņos mēnešos nozares komersanti valsts un pašvaldību budžetos ieskaitīja 44,058 miljonus euro, kas ir par 2,08 miljoniem euro mazāk nekā plānots, bet par 1,186 miljoniem euro vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos. Papildus speciālajiem nodokļiem un nodevām, nozares komersanti pārējo nodokļu veidā ieskaitījuši valsts budžetā 46,596 miljonus euro.
Tāpat 2025. gada deviņos mēnešos izsniegtas 315 preču un pakalpojumu loteriju atļaujas ar kopējo piedāvāto laimestu fondu 1,1 miljons eiro. Iekasēta arī valsts nodeva 267 tūkstošu eiro apmērā.
Bloķētas 3909 nelegālās azartspēļu vietnes
Lai ierobežotu nelegālā interaktīvo azartspēļu piedāvājuma pieejamību, Inspekcija turpina nelegālo azartspēļu vietņu bloķēšanas pasākumus. Kopumā bloķēti 3909 domēnu vārdi, kas attiecas uz 593 juridiskajām personām. Pieprasījumi tiek nosūtīti arī maksājumu iestādēm un kredītiestādēm, lai nepieļautu norēķinus par nelegāliem pakalpojumiem.
“Neraugoties uz aktīvo ierobežošanas darbu, Latvijas iedzīvotāji turpina meklēt spēles nelegālajās vietnēs. Pēc Lielbritānijā bāzētās pētījumu aģentūras H2GC prognozēm, 2025.gadā nelegālā piedāvājuma īpatsvars Latvijā saglabājas 24 % robežās. Jānorāda, ka Inspekcija saņem arī spēlētāju lūgumus palīdzēt ar laimesta vai naudas atgūšanu pēc spēlēm nelegālajās vietnēs,” stāsta Signe Birne.
Inspekcijas psihologa konsultācijas budžeta līdzekļu ierobežojumu rezultātā no šī gada vasaras vairs nav pieejamas, tāpēc šobrīd nepieciešamības gadījumā tās sniedz krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”.
Tājā pašā laikā Pašatteikušos personu reģistra iespējas turpina izmantot daudzi Latvijas iedzīvotāji. Pašatteikušos personu reģistrā uz 27. oktobri bijušas iekļautas 91 392 unikālās personas, savukārt aktuāla aizlieguma statusā atradās 36 738 personas.
Kopumā azartspēles Latvijā organizē 20 komersanti – no tiem 6 komersanti organizē klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, 3 organizē totalizatora likmju pieņemšanas vietas, bet 18 komersanti organizē interaktīvās azartspēles.
Par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju
Inspekcija ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir realizēt valsts politiku azartspēļu un izložu organizēšanā un nodrošināt izložu un azartspēļu organizēšanas likumību sabiedrības interešu un personu tiesību aizsardzībai.
Plašāka informācija: www.iaui.gov.lv
Mediju jautājumiem: prese@iaui.gov.lv