Riski, kas saistīti ar proliferācijas un terorisma finansēšanu, tehnoloģiju attīstību un globalizācijas procesu rezultātā ir aktuāli ne tikai Latvijas nacionālajai drošībai, bet arī valsts stabilitātei un reputācijai. Nacionālo un starptautisko sankciju ievērošana ir ieguldījums cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanu.

Kas ir proliferācija?

Atbilstoši FATF definīcijai, proliferācija ir kodolieroču, ķīmisko, bakterioloģisko, bioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču, to nogādes līdzekļu un saistīto materiālu nodošana un eksports (piemēram, tehnoloģijas, preces, programmatūra, pakalpojumi vai ekspertu zināšanas).

  • Nogādes līdzekļi: ballistiskās raķetes un citas bezpilota sistēmas, kas spēj nogādāt masveida iznīcināšanas ieročus un ir īpaši tam projektētas.
  • Saistītie materiāli: materiāli, iekārtas un tehnoloģijas, uz ko attiecas valstu daudzpusējie līgumi un kas ir iekļautas valstu kontroles sarakstos dēļ iespējamās izmantošanas masveida iznīcināšanas ieroču izstrādei, ražošanai un pielietošanai.

Proliferācijas definīcija ir transponēta nacionālā likumdošanā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 5. panta piektā daļa nosaka, ka proliferācija ir masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošana, glabāšana, pārvietošana, lietošana vai izplatīšana.

Kā arī Krimināllikuma 73. pants paredz kriminālatbildību par masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu un izplatīšanu ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem.

Kas ir proliferācijas finansēšana?

Proliferācijas finansēšana (turpmāk – PF) ir finanšu līdzekļu vai citas mantas vākšana vai nodošana ar mērķi to izmantot masveida iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu, kā arī saistīto materiālu ražošanai, iegūšanai, glabāšanai, izstrādāšanai, eksportam, pārkraušanai, starpniecībai, pārvadāšanai, nodošanai, uzkrāšanai vai izmantošanai. Proliferācijas finansēšana no terorisma finansēšanas galvenokārt atšķiras ar to, ka pārsvarā tiek izmantoti formālie finansēšanas sistēmas avoti (bankas un maksājumu iestādes, nevis skaidra nauda, kriptovalūtas, hawala, u.c.). Tādējādi tiek būtiski apgrūtināta tās atklāšana, jo vairums darījumu ir veidoti līdzīgi citiem legāliem darījumiem, lai neizceltos no kopējās ainas. Praktiski visi proliferācijas veicēji izmanto sarežģītas finanšu shēmas un daudzus pieseguzņēmumus, cenšoties savu darbību veikt jurisdikcijās, kur finanšu iestādēm ir zema izpratne par klientu izpēti un riskiem.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 5. panta piektā daļa paredz proliferācijas finansēšanas definīciju -  jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti, lai finansētu proliferāciju.

Kriminālatbildība par proliferācijas finansēšanu ir paredzēta Krimināllikuma 73.1 pantā, par masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas finansēšanu, tas ir, jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tiešu vai netiešu vākšanu vai nodošanu ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks pilnīgi, vai daļēji izmantoti, lai finansētu masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu, — soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Proliferācijas finansēšanas raksturīgās pazīmes un riski.

Pazīmes, kas var liecināt par proliferāciju vai tās finansēšanu (neviena no pazīmēm nevar būt kā vienīgā norāde uz personas iespējamo saistību ar proliferāciju):

  • Darījumā iesaistītas finanšu iestādes, par kurām ir zināms, ka tām ir NILLTFN kontroles trūkumi, vai tās ir reģistrētas sankcionētās un riska valstīs.
  • Čaulas uzņēmumu (atbilstoši NILLTFN likumam) vai fiktīvu uzņēmumu izmantošana.
  • Viltotu dokumentu izmantošana (līgumi, izvešanas atļaujas).
  • Neatbilstoši augstas summas maksāšana par precēm, preču iegādāšanās tieši zem daudzuma kontroles limita;
  • Maksājumu aģentu izmantošana, maksāšana ar skaidru naudu par precēm vai transportēšanas pakalpojumiem, sākotnējo līdzekļu iemaksa skaidrā naudā.
  • Personīgā konta vai kredītkaršu izmantošana uzņēmuma norēķinu veikšanai.
  • Instrukcijas maksājumiem no personām, kuras nav norādītas līgumos.
  • Informācijas slēpšana par gala lietotāju vai gala lietojumu, tās sniegšana tikai pēc atsevišķa pieprasījuma, informācija par gala lietojumu ir neskaidra vai neprecīza.
  • Gala saņēmējam nav saiknes ar pircēju, nav zināšanu par produktu.
  • Pasūtījumam nav saistības ar biznesu, nav darījumu vēstures, klienta vai gala lietotāja darbība neatbilst uzņēmējdarbības profilam.
  • Pasūtījums veikts no citas valsts nekā gala saņēmēja valsts.
  • Sūtījuma ceļš ir neloģisks (piemēram, “apļveida”), vairāku pārvadājumu veidu/pieturvietu izmantošana vienam sūtījumam.
  • Kravu pārvadājumu uzņēmums norādīts kā preces saņēmējs.
  • Tiek slēpti vai noklusēti transporta identifikācijas dati (kuģa nosaukums), sagrozīti konteineru numuri.
  • Novērojama kuģu maršrutu nesakritība ar plānoto, globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk – GPS) signāla ierīces atslēgšana riska valstu tuvumā (atbilstoši FATF sarakstam). - Līgumā nav iekļauta apkalpošana, apmācības vai uzstādīšana.
  • Tirdzniecības finansēšanas darījums ir saistīts ar pārvadājumu maršrutu, kas šķērso valsti, kur ir vāji eksporta kontroles noteikumi un to piemērošana (riska valstis kā Sīrija, Lībija, Jemena, utml.)
  • Darījumā ir iesaistītas personas vai uzņēmumi, kas atrodas riska valstīs.
  • Darījumā ir iesaistītas universitātes vai militāra rakstura iestādes, kas atrodas riska valstīs.
  • Darījumā ir iesaistīti uzņēmumi, kuru produkcijai tiek piemēroti izņēmumi attiecībā uz sankcionētajām valstīm (humanitārā palīdzība – pārtika, medikamenti).
  • Darījums saistīts ar preču nosūtīšanu, kas neatbilst parastajiem tirdzniecības modeļiem (vai iesaistītā valsts parasti importē/eksportē attiecīgās preces?).
  • Klienta izpētes laikā atklāti fakti, kas liecina par ilggadēju sadarbību ar sankcijām pakļautu personu vai reģionu.
  • Klients vai tā patiesais labuma guvējs ir no valsts, pret kuru ir piemērotas sankcijas (Ziemeļkoreja, Irāna).
  • Uzņēmumu adreses sakrīt ar atsevišķu valstu vēstniecību vai citu valsts iestāžu adresēm.
  • Pārskaitījumi vienmēr notiek tikai ASV dolāros.
  • Uzņēmumi ilgstoši ir neaktīvi un tiek izmantoti, lai veiktu vairākus pārskaitījumus īsā laika posmā.
  • Īsā laika posmā kopš konta atvēršanas tiek nomainītas uzņēmuma amatpersonas un īpašnieki.
  • Iekārtu iegāde pa sastāvdaļām bez pamatojuma.

Risku novērtēšana un preventīvie pasākumi

Lai gan proliferācijas finansēšanas riski Latvijā tiek vērtēti kā vidēji zemi, azartspēļu un izložu organizētājiem ir svarīgi apzināties, ka šāda veida finansējums var tikt maskēts kā šķietami legāli darījumi. Preventīvie pasākumi ietver klientu un darījumu izvērtēšanu, īpaši pievēršot uzmanību situācijām, kurās saskatāmi aizdomīgi darījumi saistībā ar netipisku naudas līdzekļu apriti. Būtiska nozīme ir arī darbinieku apmācībai, lai tie spētu atpazīt pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu proliferācijas finansēšanu.

Liela nozīme ir arī uz riskiem balstītai pieejai. Tā nozīmē, ka katram subjektam – atkarībā no tā darbības jomas, klientu profiliem un pakalpojumu sniegšanas teritorijas – ir jāizprot un jāizvērtē sava uzņēmuma riski. Tas nav vienkāršs mehānisms, bet gan pastāvīgs process, kurā ir jāidentificē un jāanalizē potenciālie draudi, jāvērtē to iespējamība un ietekme, kā arī jāievieš attiecīgi kontroles pasākumi. Īpaši jāizceļ informācijas loma par valstīm, uzņēmumiem un fiziskām personām, kas ir saistītas ar sankciju apiešanu un var kalpot kā svarīgs resurss riska analīzei.

Pastāv valstis, kuras jau ilgstoši tiek saistītas ar proliferācijas riskiem. Ziemeļkoreja, Irāna, Pakistāna un Indija bieži tiek minētas starptautiskajās diskusijās par kodolieroču izplatīšanas riskiem. Ziemeļkoreja 2003. gadā izstājās no Kodolieroču neizplatīšanas līguma (NPT) un kopš tā laika ir veikusi vairākus kodolizmēģinājumus, pārkāpjot ANO Drošības padomes rezolūcijas. Irāna ir NPT dalībvalsts, taču tās kodolprogramma vairākkārt izraisījusi starptautiskas bažas par iespējamiem pārkāpumiem, īpaši saistībā ar urāna bagātināšanu. Tikmēr Indija un Pakistāna, lai gan nav pievienojušās NPT, ir attīstījušas savas kodolspējas, tādējādi nostiprinot savu statusu kā kodolieroču valstis ārpus starptautiskā neizplatīšanas režīma. Šo valstu darbības tiek uzskatītas par būtiskiem proliferācijas riskiem, jo tās vai nu apgājušas starptautiskos noteikumus, vai attīstījušas kodoltehnoloģijas bez starptautiskas kontroles, kas apgrūtina globālos centienus kodolieroču neizplatīšanā.

Šajos apstākļos uzmanība jāpievērš arī valstīm, kuras robežojas ar minētajām riska teritorijām, jo proliferācijas darījumi bieži tiek maskēti, izmantojot tranzīta maršrutus un starpniekvalstis. Tas attiecas arī uz valstīm un reģioniem, kur norisinās bruņoti konflikti vai ir novērojama teroristisku grupējumu aktivitāte – piemēram, Sīrija, Afganistāna, Lībija, Sudāna, Jemena un citas. Šajās vietās nereti ir vājināta robežkontrole, plaši attīstīts kontrabandas tīkls un zems institucionālās kontroles līmenis.

Lai gan azartspēļu nozare nav tieši saistīta ar proliferācijas finansēšanu, tās raksturīgā naudas aprite, piemītošās anonimitātes iespējas un digitālo maksājumu daudzveidība var tikt izmantotas kā starpposms sarežģītās finanšu shēmās. Tāpēc ir būtiski, lai nozares dalībnieki ne tikai izprastu proliferācijas risku būtību, bet arī integrētu šo izpratni savās iekšējās kontroles sistēmās. Proaktīva pieeja, kas ietver darbinieku apmācību, datu analīzi un sadarbību ar uzraugošajām iestādēm, ir būtisks solis ceļā uz drošu un caurspīdīgu azartspēļu vidi.

 

Papildus informācija:

https://www.fatf-gafi.org/en/publications/Financingofproliferation/complex-proliferation-financing-sanction-evasion-schemes.html