Sankciju izpilde Latvijā
Sankcijas ir ārpolitikas instruments, kura mērķis ir nevardarbīgā ceļā novērst starptautisko tiesību pārkāpumus un piespiest mainīt sankcionētās puses, kas pārkāpj starptautisko tiesību normas, uzvedību. Sankciju ievērošana demonstrē valsts attieksmi cīņā pret starptautisko terorismu un naudas atmazgāšanas shēmām, kā arī citiem globāliem izaicinājumiem. Būtiski uzsvērt, ka sankciju mērķis nav sodīt, bet novērst situācijas pasliktināšanos.
Latvijas pienākums ieviest un ievērot starptautiskās un nacionālās sankcijas izriet no tās dalības Eiropas Savienībā, Apvienoto Nāciju Organizācijā un citās starptautiskajās organizācijās. Šo sankciju mērķis nav sodīt konkrētas personas vai valstis, bet gan novērst draudus mieram, demokrātijai un cilvēktiesībām. Tās tiek izmantotas kā preventīvs un korektīvs instruments, reaģējot uz tādiem apdraudējumiem kā militāra agresija, masu cilvēktiesību pārkāpumi, kodolieroču izplatīšana vai terorisms.
Sankciju izpilde Latvijā ir visaptverošs process, kurā ir iesaistītas vairākas institūcijas. No 2024. gada Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir koordinējošā institūcija sankciju ievērošanas uzraudzībā. Vienlaikus nozaru uzraudzības funkcijas paliek uzraudzības un kontroles iestādēm – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) uzrauga sankciju ievērošanu azartspēļu un izložu nozarē.
Sankciju likums uzliek par pienākumu izložu un azartspēļu organizētājiem atbilstoši savam darbības veidam veikt un dokumentēt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem noteikto starptautisko un nacionālo sankciju neizpildes riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu izložu un azartspēļu organizētājiem jāizveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu (IKS), tostarp jāizstrādā un jādokumentē attiecīgās politikas un procedūras.
Azartspēļu un izložu organizētāju atbildība
Risku izpratne un atbilstošs risku novērtējums kalpo par pamatu uzņēmējdarbības aizsardzībai no sankciju pārkāpumiem. Iekšējās kontroles sistēmai jāatspoguļo izložu un azartspēļu organizētāja identificētie savas darbības riski un jāspēj demonstrēt efektīvu kontroli, un atbilstību normatīvajam regulējumam Latvijā. Atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas izveide un uzturēšana demonstrē izložu un azartspēļu organizētāja sankciju risku izpratni. Vienlaikus būtiska ir arī darbinieku izglītošana – uzņēmumiem jānodrošina regulāras apmācības par sankciju piemērošanu, riska indikatoriem un ziņošanas kārtību, lai nodrošinātu vienotu izpratni un savlaicīgu rīcību.
Latvijā sektorālo sankciju pārkāpšanas un apiešanas riska līmenis ir vērtējams kā vidēji augsts līdz augsts balstoties uz 2023. gada Nacionālā riska novērtējumu (NRA). Efektīvai sankciju izpildei būtiska ir automatizētu risinājumu izmantošana, piemēram, klientu pārbaude pret sankciju sarakstiem. Latvijā ir ieviesti brīvi pieejami rīki, piemēram, FID uzturētais sankciju meklētājs, kas atvieglo sankciju izpildes nodrošināšanu. Šis rīks ir pieejams vietnē: https://sankcijas.fid.gov.lv un ļauj pārbaudīt fiziskas un juridiskas personas pret aktuālajiem sankciju sarakstiem, tostarp ES, ANO un Latvijas nacionālajām sankcijām. Sankciju saraksti no FID puses tiek atjaunināti katru stundu, tāpēc automātiski skrīninga rīki un sadarbība ar IT piegādātājiem kļūst par būtisku aspektu, lai nodrošinātu savlaicīgu atbilstību.
Visiem azartspēļu un izložu organizētājiem nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā jāziņo FID par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu vai tās mēģinājumu un tā rezultātā iesaldētiem līdzekļiem, attiecīgi izveidojot ziņojumu par aizdomīgu darījumu, izmantojot GoAML platformu. Šī prasība nav attiecināma uz OFAC noteiktajām sankcijām.
Nepieciešams, lai aizdomīgu darījumu identificēšanas un ziņošanas kārtība būtu skaidri noteikta un atbilstoši aktualizēta iekšējās kontroles sistēmās, ņemot vērā uzņēmuma darbības specifiku, aktuālās NILL/TF/PF riska pazīmes, kā arī sankciju režīmu uzraudzību, tostarp izmantojot Eiropas Savienības sankciju karti (https://sanctionsmap.eu), kas ir noderīgs rīks klientu izpētes un darījumu pārbaudes procesā, īpaši attiecībā uz iespējamu sankciju subjektu identificēšanu. Nozīmīga ir arī sadarbība ar starptautiskiem partneriem, īpaši attiecībā uz klientiem, kuri uzturas ārpus Latvijas robežām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu par to normatīvo aktu tīšu pārkāpšanu, kuri regulē ANO, ES un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju darbību Latvijā vai kuri nosaka un regulē Latvijas Republikas nacionālo sankciju darbību, paredzēta kriminālatbildība.
Aktuālās tendences sankciju piemērošanā
Pēdējos gados sankciju politika kļūst arvien dinamiskāka un sarežģītāka, atspoguļojot ģeopolitisko spriedzi un starptautisko organizāciju centienus ierobežot nelikumīgu darbību finansēšanu. Novērojama tendence paplašināt sankciju tvērumu – tās tiek piemērotas ne tikai valstīm un valsts amatpersonām, bet arī juridiskām personām, nozaru segmentiem un pat tehnoloģiju eksporta ierobežošanai. Lielāka uzmanība tiek pievērsta arī sekundārajām sankcijām, kas var skart trešās puses par sadarbību ar sankcionētajiem subjektiem. Uzņēmumiem arvien biežāk ir jāpielāgo savi iekšējie kontroles mehānismi, lai savlaicīgi identificētu sankciju riskus, novērstu netiešu sankciju apiešanu un nodrošinātu atbilstību gan vietējiem, gan starptautiskiem normatīviem aktiem.
Latvijas riska līmenis attiecībā uz sankciju pārkāpšanas un apiešanas draudiem, tiek noteikts, balstoties uz vairāku faktoru analīzi, tostarp juridisko regulējumu, finanšu plūsmu raksturu, valsts ģeogrāfisko izvietojumu, sankciju uzraudzības mehānismiem, pieejamajiem resursiem un institūciju kapacitāti, kā arī ziņošanas datiem par sankciju pārkāpumiem un apiešanas gadījumiem. Lielākais vairums ziņojumu par aizdomām par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu (aptuveni 70%) ir par aizdomām par sektorālo sankciju pārkāpšanu un apiešanu.
Tā kā normatīvajos aktos sankcijas tiek klasificētas pēc to būtības — piemēram, finanšu ierobežojumi, civiltiesiskie aizliegumi, ieceļošanas ierobežojumi, ierobežojumi stratēģiskas nozīmes un citu preču apritei, kā arī tūrisma pakalpojumu sniegšanai — un šo sankciju veidu riska līmenis nav vienāds, to ietekme uz sankciju pārkāpšanas risku būtu jāanalizē atsevišķi, ņemot vērā katra veida specifiku un apdraudējuma potenciālu.
Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un Latvijas atrašanos stratēģiskā reģionā, galvenos sankciju apiešanas un pārkāpumu riskus valstij rada Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret kaimiņvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju.